Thursday, September 12, 2013

Lao Dzi. Dao De Džin

No angļu valodas tulkojis Ralfs Berzinskis.
(c) Visas tiesības uz šo tulkojumu pieder tā autoram.
Lao Dzi

Dao De Džin

1.

Dao, ko var izstāstīt, nav mūžīgais Dao.
Vārds, ko var nosaukt, nav mūžīgais vārds.
Vārdā nenosaucamais ir debesu un zemes sākums.
Vārdā nosaucamais ir desmittūkstoš lietu māte.
Tas, kurš nekad nevēlas, var ieraudzīt noslēpumu.
Tas, kurš vienmēr vēlas, redz izpausmes.
Abi nāk no viena avota, bet atšķiras ar vārdu; tas ir kā tumsa.
Tumsa tumsā.
Vārti uz visiem noslēpumiem.

2.

Šajā pasaulē skaistums izskatās skaists tikai tāpēc, ka pastāv neglītums.
Labais ir labs tikai tāpēc, ka pastāv ļaunums.
Tāpēc piederēšana un nepiederēšana rodas kopā.
Grūtais un vieglais papildina viens otru.
Garais un īsais izceļ viens otru;
Augstais un zemais balsta viens otru;
Balss un skaņa papildina viena otru;
Priekša un aizmugure seko viena otrai.
Tāpēc viedais iet, neko nedarīdams, un māca nerunāšanu.
Desmittūkstoš lietas pastāvīgi rodas un sabrūk,
Radot, bet nesaucot par savu īpašumu,
Strādājot, bet nesaucot par savu darbu,
Darbs tiek padarīts, tad aizmirsts.
Tāpēc tas pastāv mūžīgi.

3.

Ja apdāvinātais netiek celts godā, nav strīdu.
Ja bagātība netiek krāta, nav zagšanas.
Ja cilvēks neskatās uz to, ko vēlas, viņa sirdī nav apjukuma.
Tāpēc gudrie valda, iztukšojot sirdi un piepildot vēderu, vājinot godkāri un stiprinot kaulus.
Ja tautai nav zināšanu un vēlēšanās, tad gudrs cilvēks nemēģina iejaukties.

4.

Dao ir tukšs trauks; tas tiek izmantots, bet netiek piepildīts.
Ak, neaptveramais desmittūkstoš lietu avot!
Notrulini aso,
Atraisi mezglu,
Izkliedē mirdzumu,
Sajauc ar putekļiem.
Ak, dziļi noslēptais, bet visur esošais!
Es nezinu, no kurienes tas nāk.
Tas ir visu dievu vectēvs.

5.

Debesis un zeme ir vienaldzīgas.
Desmittūkstoš lietas tām ir kā salmu suņi.
Viedie ir vienaldzīgi.
Cilvēki viņiem ir kā salmu suņi.
Telpa starp debesīm un zemi ir kā plēšas.
Mainās apveidi, bet ne veidoli.
Jo vairāk kustas, jo vairāk dod.
Jo vairāk vārdu, jo mazāk tiem svara.
Stingri turies pie vidus.

6.

Ielejas gars nemirst;
Tā ir sieviete, sākotnējā māte.
Viņas vārti ir debesu un zemes sakne.
Kā šķidrauts, gandrīz neredzams.
Izmanto to; tas nekad neliks vilties.

7.

Debesis un zeme ir mūžīgas.
Kāpēc debesis un zeme ir mūžīgas?
Tās nav dzimušas,
Tāpēc dzīvo vienmēr.
Viedais paliek aizmugurē; tā viņš ir priekšā.
Viņš ir nepiesaistīts; tā viņš ir kopā ar visu.
Viņš darbojas nesavtīgi un sasniedz pilnību.

8.

Augstākais labums ir kā ūdens.
Ūdens dod dzīvību desmittūkstoš lietām un nemaz nepiepūlas.
Tas plūst vietās, ko cilvēki atraida, un tāpēc ir kā Dao.
Dzīvojot esi tuvu pie zemes.
Meditējot ej dziļi sirdī.
Ar cilvēkiem esi laipns un labs.
Runājot esi patiess.
Valdot esi taisnīgs.
Ikdienā proti savu darāmo.
Darbībā ņem vērā apstākļus un gadalaiku.
Bez cīņas. Bez pārmetumiem.

9.

Labāk apstāties ātrāk nekā piepildīt līdz malai.
Notrin asmeni pārāk asu, un tas drīz būs truls.
Sakrāj daudz zelta un dārgakmeņu, un neviens to nespēs nosargāt.
Iegūsti mantu un godu, un drīz nāks nelaime.
Beidz, kad darbs ir padarīts.
Tāds ir debesu ceļš.

10.

Nesot ķermeni un dvēseli un turoties pie Tā,
Vai tu vari dzīvot nedalīti?
Ar pilnīgu uzmanību un lokanību,
Vai tu vari būt kā mazs bērns?
Tīrot un skalojot sākotnējo redzējumu,
Vai tu vari būt neaptraipīts?
Mīlot visus un vadot valsti,
Vai tu vari būt bez gudrības?
Atverot un aizverot debesu vārtus,
Vai tu vari būt kā sieviete?
Saprotot un esot atvērts pret visu,
Vai tu spēj nedarīt neko?
Laižot pasaulē un barojot,
Nesot, bet nesaucot par savu,
Strādājot, bet nedomājot par nopelniem,
Vadot bez valdonības,
Tāds ir Sākotnējais Tikums.

11.

Trīsdesmit spieķiem ir viena rumba,
Derīga tāpēc, ka vidū ir caurums.
No māla izveidots trauks,
Derīgs tāpēc, ka vidū ir tukšums.
Telpa ar logiem un durvīm,
Derīga tāpēc, ka ir šīs ejas.
Labums nāk no lietas,
Derīgums no tukšuma.

12.

Piecas krāsas aptumšo acis.
Pieci toņi padara kurlas ausis.
Piecas garšas notrulina mēli.
Sacensības un medības satracina prātu.
Dārgas lietas noved neceļos.
Tāpēc viedais vadās pēc tā, ko jūt, nevis pēc tā, ko redz.
Viņš ļauj aiziet tam un izvēlas šo.

13.

Labprātīgi pieņem negodu.
Pieņem ciešanas kā dabiskas.
Ko nozīmē labprātīgi pieņemt negodu?
Atzīsti, ka esi nesvarīgs.
Nedomā par ieguvumiem un zaudējumiem.
Tā ir labprātīga negoda pieņemšana.
Ko nozīmē pieņemt ciešanas kā dabiskas?
Ciešanas nāk no ķermeņa.
Ja nebūtu ķermeņa, vai mēs ciestu?
Esi pazemīgs, tad tev varēs uzticēt gādību pār visu.
Mīli visu pasauli kā tu mīli sevi, tad tu patiešām varēsi gādāt par visu.

14.

Skaties – to nevar redzēt – tam nav apveida.
Klausies – to nevar sadzirdēt – tam nav skaņas.
Satver – to nevar noturēt – tas ir netaustāms.
Šos trīs nevar aprakstīt;
Tāpēc tie ir apvienoti vienā.
No augšas tas nav gaišs,
No lejas tas nav tumšs,
Nesaraujams pavediens, vārdiem neizsakāms.
Atgriežas uz nebūtību.
Bezveidīgā veidols,
Neattēlojamā attēls,
To sauc par nenosaucamu un neiedomājamu.
Stāvi tā priekšā, un nebūs sākuma.
Seko tam, un nebūs gala.
Esi ar seno Dao,
Kusties līdzi tagadnei.
Senā pirmsākuma apzināšanās ir Dao būtība.

15.

Senie skolotāji bija cildeni, noslēpumaini, dziļi un atsaucīgi.
Viņu gudrība bija neizmērojama.
Neizmērojamo nevar izstāstīt;
Var tikai aprakstīt viņu izturēšanos un ārieni.
Uzmanīgi kā tie, kuri iet pār aizsalušu upi,
Modri kā tie, kuriem draud briesmas,
Laipni kā viesi ciemos,
Padevīgi kā kūstošs ledus,
Vienkārši kā neapstrādāts bluķis,
Tukši kā ala,
Necaurredzami kā duļķains ezers.
Kurš gan var rāmi vērot, kamēr nosēžas duļķes?
Kurš var būt nekustīgs, līdz pienāk brīdis, kad jādarbojas?
Dao ievērotāji nemeklē piepildījumu.
Viņi nemeklē piepildījumu, tāpēc viņus nevirza vēlme kaut ko mainīt.

16.

Iztukšo sevi no visa,
Lai prāts apstājas.
Desmittūkstoš lietas parādās un pazūd, kamēr Patība vēro to atgriešanos.
Tās aug un vairojas, un tad atgriežas uz pirmsākumu.
Atgriešanās uz pirmsākumu ir nekustīgums, tas ir dabas ceļš.
Dabas ceļš ir nemainīgs.
Pastāvīguma apzināšanās ir atklāsme.
Pastāvīguma nezināšana noved pie nelaimes.
Zinot pastāvīgumu, prāts ir atvērts.
Kad ir atvērts prāts, ir atvērta sirds.
Ja ir atvērta sirds, darbība ir karaliska.
Esot karalisks, tu sasniedz dievišķo.
Esot dievišķs, tu ej kopā ar Dao.
Vienība ar Dao ir mūžīga.
Ķermenis nomirst, bet Dao ir nemirstīga.

17.

Pats augstākais ir gandrīz nezināms.
Tad nāk tas, ko cilvēki zina un mīl,
Tad tas, no kā baidās,
Tad tas, ko neieredz.
Ja kāds īsti netic, tad viņam arī netic.
Ja darbi tiek veikti
Bez liekiem vārdiem,
Ļaudis saka: „Mēs to paveicām.”

18.

Kad lielais Dao tiek aizmirsts,
Parādās labsirdība un morāle.
Kad rodas gudrība un saprāts,
Sākas lielā izlikšanās.
Kad ģimenē nav miera,
Parādās bērnu pienākumi un godbijība pret vecākiem.
Kad valstī valda apjukums un nekārtība,
Parādās uzticami ministri.

19.

Neesi svētais, neesi viedais,
Un visiem būs simtreiz labāk.
Atmet labsirdību un morāli,
Un ļaudis no jauna sapratīs, kas ir bērna pienākumi pret vecākiem un kas ir mīlestība.
Atmet atjautību, atsakies no peļņas,
Un izzudīs laupītāji un zagļi.
Šīs trīs lietas ir ārējas, tās nav pašpietiekamas.
Svarīgāk ir
Redzēt vienkāršību,
Saprast savu īsto dabu,
Atmest savtīgumu
Un mazināt vēlmes.

20.

Atsakies no tā, ko esi mācījies, un dari galu visām savām raizēm.
Vai ir atšķirība starp „jā” un „nē”?
Vai ir atšķirība starp labu un ļaunu?
Vai man jābaidās no tā, no kā baidās citi? Muļķības!
Citi ir apmierināti, baudot upurvērša mielastu.
Pavasarī citi iet uz parku un stāv uz terases.
Tikai es eju, kur deguns rāda, un nezinu, kur esmu.
Kā jaundzimušais, kurš vēl neprot smaidīt.
Es esmu viens, man nav kur iet.
Citiem ir vairāk, nekā viņiem vajag; tikai man nav nekā.
Es esmu muļķis. Jā! Es neko nejēdzu.
Citi ir dzidri un gaiši,
Es esmu pelēks un vājš.
Citi ir atjautīgi un gudri,
Es esmu truls un dumjš.
Es tieku nests kā viļņi pa jūru,
Bez virzības, kā brāzmains vējš.
Visi ir aizņemti,
Tikai es esmu bezmērķīgs un panīcis.
Es esmu citāds.
Mani baro lielā māte.

21.

Visaugstākais Tikums ir sekot Dao, tikai un vienīgi Dao.
Dao ir vairīgs un netverams.
Jā, tas ir netverams un vairīgs, tomēr tajā ir tēls.
Jā, tas ir vairīgs un netverams, tomēr tajā ir veidols.
Jā, tas ir gandrīz neredzams un tumšs, tomēr tajā ir būtība.
Būtība ir pavisam īsta, es tai ticu.
No paša sākuma līdz šim brīdim tās vārds nav ticis aizmirsts.
Tā es uztveru pasauli.
Kā es zinu, kāda ir pasaule?
Tā es zinu.

22.

Padodies un pārvari,
Liecies un esi taisns,
Iztukšojies un esi pilns,
Nogursti un esi jauns,
Tev pieder maz, un tu iegūsti,
Tev pieder daudz, un tu esi apjucis.
Tāpēc viedie pieņem to
Un rāda piemēru visiem.
Bez izrādīšanās
Viņi nes gaismu.
Netaisnojoties
Viņi izceļas.
Nelepojoties
Viņi saņem atzinību.
Nelieloties
Viņi iet bez aizķeršanās.
Viņi nestrīdas,
Tāpēc neviens nestrīdas ar viņiem.
Tādēļ senatnes gudrie saka: „Padodies un uzveic.”
Vai tie ir tukši vārdi?
Esi veselums,
Un viss nāks pie tevis.

23.

Mazrunība ir dabiska.
Stiprs vējš nepūš visu rītu.
Stiprs lietus negāž visu dienu.
Kādēļ tā? Debess un zeme!
Ja debess un zeme nespēj radīt neko mūžīgu,
Kā gan to var cilvēks?
Tas, kurš seko Dao,
Ir vienībā ar Dao.
Tas, kurš ir tikumīgs,
Pieredz Tikumu.
Tas, kurš zaudē ceļu,
Ir pazudis.
Kad tu esi viens ar Dao,
Tad Dao tevi sveic.
Kad Tu esi viens ar Tikumu,
Tad Tikums vienmēr ir ar tevi.
Kad tu esi viens ar zaudējumu,
Tad zaudējums ir labprātīgs.
Kurš neuzticas pilnībā,
Tam neuzticas.

24.

Tas, kurš stāv uz pirkstgaliem, viegli var nokrist.
Tas, kurš iet raitā solī, nespēj ilgi tā iet.
Tas, kurš izrādās, nav apskaidrots.
Tas, kurš ir paštaisns, netiek cienīts.
Tas, kurš lepojas, neko nesasniedz.
Tas, kurš lielās, galu galā zaudē.
Kā Dao sekotāji teic: „Tas viss ir lieks ēdiens un nevajadzīgi nesamie.”
Tie nedod laimi.
Tāpēc Dao sekotāji no tiem izvairās.

25.

Kaut kas, radies noslēpumā,
Dzimis pirms debesīm un zemes,
Klusumā un tukšumā,
Viens vienīgs un nemainīgs,
Visuresošs un kustīgs.
Varbūt tā ir desmittūkstoš lietu māte?
Es nezinu tā vārdu,
Saucu to par Dao.
Ja nav labāka vārda, es to saucu par diženo.
Tas ir dižens un plūst.
Aizplūst tālu projām.
Aizplūdis tālu, tas atgriežas.
Tāpēc: „Dao ir dižens,
Debesis ir diženas,
Zeme ir dižena,
Un valdnieks ir dižens.”
Šīs ir četras lielās visuma varas,
Un valdnieks ir viena no tām.
Cilvēks seko zemei,
Zeme seko debesīm,
Debesis seko Dao,
Dao seko tam, kas ir dabisks.

26.

Smagais ir sakne vieglajam,
Nekustīgais vada nemierīgo.
Tāpēc gudrais, ceļojot visu dienu,
Neaizmirst pieskatīt savus saiņus.
Kaut apkārt ir daudz brīnišķīgu skatu,
Viņš nekam nepiesaistās un ir mierīgs.
Kamdēļ lai desmittūkstoš kaujas ratu pavēlnieks būtu vieglprātīgs tautas acu priekšā?
Vieglprātība ir saknes zaudēšana.
Nemiers ir savaldības zaudēšana.

27.

Labs gājējs neatstāj pēdas,
Labs runātājs nepārsakās,
Labai atmiņai nevajag piezīmju,
Labām durvīm nevajag atslēgas,
Tomēr neviens tās neprot atvērt.
Labām saitēm nevajag mezglu,
Tomēr neviens tās neprot atsiet.
Tāpēc gudrais rūpējas par visiem cilvēkiem,
Un nevienu nepamet.
Viņš rūpējas par visām lietām,
Un nevienu neaizmirst.
To sauc par „sekošanu gaismai”.
Kas ir labs cilvēks?
Slikta cilvēka skolotājs.
Kas ir slikts cilvēks?
Laba cilvēka nasta.
Ja skolotājs netiek cienīts,
Un, ja par skolnieku nerūpējas,
Rodas juceklis, lai cik arī gudrs būtu cilvēks.
Tāds ir noslēpuma cietais rieksts.

28.

Zini vīrieša spēku,
Bet paturi sievietes gādību!
Esi visuma straume!
Esot visuma straume,
Vienmēr patiesa un pastāvīga,
Vēlreiz kļūsti par mazu bērnu.
Zini balto,
Bet paturi melno!
Esi paraugs pasaulei!
Esot paraugs pasaulei,
Vienmēr patiess un pastāvīgs,
Atgriezies pie bezgalīgā.
Zini godu,
Bet paturi pazemību.
Esi visuma ieleja!
Esot visuma ieleja,
Vienmēr patiesa un pārpilna,
Atgriezies neapstrādāta bluķa stāvoklī.
Kad bluķis ir apstrādāts, tas kļūst lietojams.
Kad gudrais to lieto, viņš kļūst par valdnieku.
Tādējādi: „Liels šuvējs maz griež.”

29.

Vai tu domā, ka vari valdīt pār visumu un uzlabot to?
Es domāju, ka tas nav iespējams.
Visums ir svēts.
To nav iespējams uzlabot.
Ja mēģināsi to uzlabot, tu to sabojāsi.
Ja mēģināsi pie tā turēties, tu to zaudēsi.
Reizēm viss ir priekšā, reizēm aiz muguras.
Reizēm elpa ir smaga, reizēm viegla.
Reizēm ir spēks, reizēm ir vājums.
Reizēm ir prieks, reizēm bēdas.
Tāpēc gudrais izvairās no pārmērībām un nav pašapmierināts.

30.

Mācot valdniekam Dao ceļu,
Saki, lai viņš nelieto spēku pasaules iekarošanai.
Tas tikai rada pretestību.
Kur pāri iet karaspēks, tur aug ērkšķaini krūmi.
Lielu karu ievada bada gadi.
Dari to, kas ir nepieciešams,
Neizmanto savu varu.
Dari darbus,
Bet nemeklē slavu.
Dari darbus,
Bet nelielies.
Dari darbus,
Bet neesi lepns.
Dari darbus,
Jo tas ir dabiskais ceļš.
Dari darbus
Bez vardarbības.
Spēkam seko spēka zudums.
Tas nav Dao ceļš.
Kas ir pretrunā ar Dao, tas drīz beidzas.

31.

Labi ieroči rada bailes, tos neieredz neviens.
Tāpēc Dao sekotāji tos nelieto.
Gudrie labprāt stāv kreisajā pusē,
Karotāji labprāt stāv labajā.
Ieroči rada bailes, gudrais tos neizmanto.
Viņš ķeras pie tiem tikai tad, ja nav citas iespējas.
Gudrā sirdij dārgs ir miers un klusums,
Un uzvara nedod prieku.
Ja tu priecājies par uzvaru, tad tev patīk nogalināt.
Ja tev patīk nogalināt, tu nevari gūt piepildījumu.
Priekos galvenie stāv kreisajā pusē,
Bēdās – labajā pusē.
Karaspēka ģenerālis stāv kreisajā pusē,
Virspavēlnieks – labajā.
Karš notiek kā bēres.
Kad tiek nogalināti daudzi cilvēki,
Par tiem jāsēro no visas sirds,
Tāpēc arī uzvaras svinēšana ir kā bēres.

32.

Dao ir mūžam nenoteikts.
Mazs, neizveidojies, nesatverams.
Ja valdnieki un kungi varētu to iejūgt,
Desmittūkstoš lietas pakļautos pašas.
Debesis un zeme sanāktu kopā,
Un lītu maigs lietus.
Cilvēki vairs nebūtu jāmāca, un viss notiktu pats par sevi.
Ja veselums ir sadalīts, daļām vajag vārdus.
Vārdu ir diezgan.
Ir jāzina, kur apstāties.
Tas pasargā no nelaimēm.
Dao šai pasaulē ir kā upe, kas tek uz savām mājām, uz jūru.

33.

Citu zināšana ir gudrība,
Sevis zināšana ir apskaidrība.
Lai valdītu pār citiem, vajag spēku.
Lai valdītu pār sevi, vajag būt stipram.
Tas, kurš zina, ka viņam pietiek, ir bagāts.
Neatlaidība liecina par gribu.
Tas, kurš paliek savā vietā, dzīvo.
Mirt, bet neiet bojā, nozīmē pastāvēt vienmēr.

34.

Diženais Dao plūst visur: gan pa kreisi, gan pa labi.
Desmittūkstoš lietas ir atkarīgas no tā; tas neko nepatur sev.
Tas klusi dara darāmo un neko neprasa sev.
Tas baro desmittūkstoš lietas,
Bet nav to valdnieks.
Tam nav mērķa; tas ir ļoti mazs.
Desmittūkstoš lietas atgriežas pie tā,
Bet tas nav viņu valdnieks.
Tas ir dižens.
Tas neizrāda savu diženumu,
Tāpēc ir patiesi dižs.

35.

Visi nāks pie cilvēka, kurš turas pie tā.
Jo tajā ir atpūta, laime un miers.
Garāmgājēji apstāsies, lai paklausītos mūziku vai paēstu,
Bet Dao apraksts,
Šķiet, ir bez būtības un smaržas.
To nevar redzēt, to nevar dzirdēt,
Tomēr tas ir nebeidzams.

36.

Tam, kas saraujas,
Vispirms ir jāizplešas.
Tam, kas zaudē,
Vispirms ir jābūt stipram.
Tam, kas krīt,
Vispirms ir jāpaceļas.
Pirms saņemšanas
Ir jābūt došanai.
To sauc par lietu dabas uztveri.
Maigais un vājais uzvar cieto un stipro.
Zivs nevar pamest dziļos ūdeņus,
Un valsts nedrīkst atklāt savus ieročus.

37.

Dao mājo nedarīšanā,
Tomēr nekas nepaliek nepadarīts.
Ja valdnieki un kungi tam sekotu,
Desmittūkstoš lietas attīstītos dabiski.
Tas, kurš aizvien vēl gribētu darboties,
Atgrieztos bezveidīgas vielas vienkāršībā.
Bez veidola nav vēlmju.
Bez vēlmēm viss ir rāms.
Un viss ir mierā.

38.

Patiesi labs cilvēks nedomā, ka ir labs,
Tāpēc viņš ir labs.
Nejēga cenšas būt labs,
Tāpēc nav labs.
Patiesi labs cilvēks neko nedara,
Un neko neatstāj nepadarītu.
Nejēga vienmēr kaut ko dara,
Un daudz kas paliek nepadarīts.
Kad patiesi sirsnīgs cilvēks kaut ko dara, viņš neko neatstāj nepadarītu.
Kad taisnīgs cilvēks kaut ko dara, viņš daudz ko neatstāj nepadarītu.
Kad kārtības uzraugs kaut ko dara, bet neviens neklausa,
Viņš atrota piedurknes un cenšas ieviest kārtību.
Kad Dao ir pazaudēts, paliek labais.
Kad labais ir pazaudēts, paliek sirsnība.
Kad sirsnība ir pazaudēta, paliek taisnīgums.
Kad taisnīgums ir pazaudēts, paliek rituāls.
Rituāls ir uzticības čaula un apjukuma sākums.
Nākotnes zināšana nespēj sevī notvert un noturēt Dao.
Tā ir ģeķības sākums.
Tāpēc īsteni dižens cilvēks balstās uz patieso, nevis uz virspusējo.
Uz augli, nevis uz puķi.
Tāpēc pieņem pirmo un noraidi otro.

39.

Šīs lietas pastāv no seniem laikiem un ir radušās no viena:
Debesis ir veselums; tās ir skaidras.
Zeme ir veselums; tā ir stingra.
Gars ir veselums; tas ir stiprs.
Ieleja ir veselums; tā ir pilna.
Desmittūkstoš lietas ir veselas un dzīvas.
Valdnieki un kungi ir vienoti, un valstī ir kārtība.
Tas viss ir veseluma tikums.
Debesis ir skaidras, tāpēc tās nekrīt.
Zeme ir stingra, tāpēc tā nesašķeļas.
Gars ir stiprs, tāpēc tas neizsīkst.
Ieleja ir pilna, tāpēc tā neizkalst.
Desmittūkstoš lietas aug, tāpēc tās neizmirst.
Valdnieki un kungi valda, tāpēc valsts nepagrimst.
Tādējādi pazemība ir cildenuma sakne.
Zemais ir pamats augstajam.
Prinči un kungi uzskata sevi par „bāreņiem”, „atraitņiem”, „bezvērtīgiem”.
Vai viņi nav atkarīgi no pazemības?
Pārliecīgi panākumi nav nekas labs.
Nezvani kā nefrīts.
Neduni kā akmens zvans.

40.

Dao kustība ir atgriešanās.
Dao ceļš ir padošanās.
Desmittūkstoš lietas ir dzimušas no esamības.
Esamība ir dzimusi no neesamības.

41.

Gudrs māceklis dzird par Dao un uzcītīgi to apgūst.
Viduvējs māceklis dzird par Dao un reizi pa reizei domā par to.
Nejēga māceklis dzird par Dao un skaļi smejas.
Ja nebūtu smieklu, tad Dao nebūtu tas, kas tas ir.
Tāpēc ir teikts:
Gaišais ceļš liekas tumšs,
Iešana uz priekšu izskatās pēc atkāpšanās,
Vieglais ceļš liekas grūts,
Augstākais Tikums liekas tukšs,
Liela tīrība šķiet aptraipīta,
Tikuma bagātība liekas nepietiekama,
Tikuma spēks liekas vājš,
Īsts tikums šķiet neīsts,
Nevainojamam kvadrātam nav stūru,
Lieli talanti nobriest vēlu,
Augstākās notis ir grūti sadzirdamas,
Lielākajam veidolam nav apveida,
Dao ir noslēpts, un tam nav vārda.
Dao arī baro visu un sniedz visam piepildījumu.

42.

Dao radīja vienu,
Viens radīja divus,
Divi radīja trīs,
Un trīs radīja desmittūkstoš lietas.
Desmittūkstoš lietas nes In un aptver Jan.
Tās sasniedz harmoniju, apvienojot šos spēkus.
Cilvēkiem nepatīk būt „bāreņiem”, „atraitņiem” vai „bezvērtīgiem”.
Bet valdnieki un kungi mēdz sevi par tādiem saukt.
Jo cilvēks iegūst zaudējot,
Un zaudē iegūstot.
Ko māca citi, to mācu arī es:
„Vardarbīgu cilvēku gaida vardarbīgs gals!”
Tāda ir manas mācības būtība.

43.

Tas, kas pasaulē ir vismaigākais,
Uzvar to, kas pasaulē ir viscietākais.
Bezvieliskais var ieiet tur, kur nav vietas.
No tā es zinu nedarbības vērtību.
Mācību bez vārdiem un darbu bez darīšanas
Saprot tikai daži.

44.

Slava vai patība: kas ir svarīgāks?
Patība vai bagātība: kas ir dārgāks?
Ieguvums vai zaudējums: kas ir sāpīgāks?
Tas, kurš pieķēries lietām, daudz cieš.
Tas, kurš taupa, daudz zaudē.
Apmierināts cilvēks neviļas.
Tas, kurš prot laikā apstāties, nenonāk nelaimē.
Viņš vienmēr ir drošībā.

45.

Lieli sasniegumi šķiet nepilnīgi,
Tomēr derīgums ir daudz lielāks par nepilnībām.
Liela pilnība liekas tukša,
Tomēr tā ir neizsmeļama.
Liels tiešums šķiet līkumains.
Liels saprāts šķiet muļķīgs.
Liela daiļrunība šķiet neveikla.
Kustība uzvar aukstumu.
Nekustība uzvar karstumu.
Nekustība un miers rada kārtību visumā.

46.

Kad visumā ir Dao,
Zirgi velk mēslu vezumus.
Kad visumā nav Dao,
Ārpus pilsētas tiek audzēti kara zirgi.
Nav lielāka grēka par gribēšanu.
Nav lielāka lāsta par neapmierinātību.
Nav lielākas nelaimes par vēlēšanos kaut ko iegūt sev.
Tāpēc tam, kurš zina, kad pietiek, vienmēr pietiek.

47.

Neizejot ārā, tu vari iepazīt visu pasauli.
Nepaskatoties pa logu, tu vari redzēt, kādas ir debesis.
Jo tālāk tu ej, jo mazāk tu zini.
Tā gudrais zina bez ceļošanas,
Redz bez skatīšanās,
Strādā bez darīšanas.

48.

Ceļā uz zināšanām katru dienu kaut kas tiek iegūts.
Ceļā uz Dao katru dienu kaut kas tiek atmests.
Tiek darīts mazāk un mazāk,
Līdz tiek sasniegta bezdarbība.
Kad nekas netiek darīts, nekas nepaliek nepadarīts.
Pār pasauli valda, ļaujot lietām iet savu ceļu.
Pār to nevar valdīt iejaucoties.

49.

Gudrais nedomā par sevi.
Viņš zina, ko vajag citiem.
Es esmu labs pret tiem, kas ir labi.
Es arī esmu labs pret tiem, kas nav labi.
Jo Tikums ir labestība.
Es ticu tiem, kas ir patiesi.
Es ticu arī tiem, kas nav patiesi.
Jo tikums ir ticēšana.
Gudrais ir kautrīgs un pazemīgs – pasaule nespēj viņu saprast.
Citi skatās uz viņu un klausās.
Viņš izturas kā mazs bērns.

50.

Starp dzimšanu un nāvi,
Trīs no desmit seko dzīvei,
Trīs no desmit seko nāvei,
Un trīs no desmit vienkārši iet no dzimšanas uz nāvi.
Kādēļ tā?
Tāpēc, ka viņi dzīvo rupjajā līmenī.
Tas, kurš prot dzīvot, var iet
Bez bailēm no degunradžiem un tīģeriem.
Viņu nevar ievainot cīņā.
Viņā nav vietas, kur degunradzis varētu iebadīt.
Nav vietas, kur tīģerim iedurt nagus,
Nav vietas, ko caurdurt ar ieroci.
Kāpēc tā?
Tāpēc, ka viņā nav vietas, kur ieiet nāvei.

51.

Visas lietas rodas no Dao.
Tās baro Tikums.
Tās ir veidotas no vielas.
Tās veido vide.
Tāpēc desmittūkstoš lietas ciena Dao un godā Tikumu.
Cieņa pret Dao un Tikuma godāšana nav prasīta.
Tomēr tās ir lietu dabā.
Tāpēc visas lietas rodas no Dao.
Tikums tās baro,
Attīsta, rūpējas,
Dod pajumti, apmīļo,
Ļauj augt un aizsargā.
Radīt, nesaucot par savu,
Darīt, neko neprasot,
Vadīt bez iejaukšanās,
Tas ir sākotnējais Tikums.

52.

Visuma sākums
Ir visu lietu māte.
Zinot māti, tu zini arī dēlus.
Ja zini dēlus un esi ar māti,
Tad tu vairs nebaidies no nāves.
Turi muti ciet,
Uzmani jutekļus,
Un dzīve būs piepildīta.
Atver muti,
Esi vienmēr aizņemts,
Un dzīve būs bezcerīga.
Mazo lietu redzēšana ir apjēga,
Padošanās stiprajam ir spēks.
Izmanto ārējo gaismu, lai atgrieztos pie iekšējās,
Un būsi pasargāts no ļaunuma.
Tāda ir pastāvīguma apgūšana.

53.

Ja man būtu mazliet sajēgas,
Es ietu pa lielo ceļu un baidītos spert soli sāņus.
Iet pa lielo ceļu ir viegli,
Bet cilvēkus vilina sānceļi.
Kad galms ir sanācis visā savā krāšņumā,
Lauki ir aizauguši nezālēm
Un klētis ir tukšas.
Daži valkā greznas drēbes,
Staigā ar asu zobenu
Un bauda ēdienus un dzērienus.
Viņiem pieder vairāk, nekā tie spēj izlietot.
Viņi ir kungi laupītāji.
Tas noteikti nav Dao ceļš.

54.

To, kas ir stingri iesakņojies, nevar izraut.
Tas, kas ir stingri satverts, nevar aizslīdēt.
Tas tiks godāts paaudžu paaudzēs.
Izkop Tikumu sevī,
Un Tikums būs īsts.
Izkop Tikumu ģimenē,
Un Tikuma būs daudz.
Izkop Tikumu ciemā,
Un Tikums augs.
Izkop Tikumu tautā,
Un Tikuma būs papilnam.
Izkop Tikumu visumā,
Un Tikums būs visur.
Tāpēc skaties uz ķermeni kā uz ķermeni,
Skaties uz ģimeni kā uz ģimeni,
Skaties uz ciemu kā uz ciemu,
Skaties uz tautu kā uz tautu,
Skaties uz visumu kā uz visumu.
Kā es zinu, ka visums ir tāds?
Ar skatīšanos.

55.

Tas, kurš piepildīts ar Tikumu, ir kā jaundzimušais.
Lapsenes un čūskas viņam nekož,
Zvēri viņam neuzbrūk,
Plēsīgi putni nemetas viņam virsū.
Viņa kauli ir mīksti, viņa muskuļi vāji,
Bet tvēriens ir stingrs.
Viņš nav baudījis vīrieša un sievietes tuvību, bet ir veselums.
Viņa vīrišķība ir stipra.
Viņš neaizsmacis var brēkt visu dienu.
Tāda ir pilnīga saskaņa.
Saskaņas zināšana ir pastāvīgums.
Pastāvīguma zināšana ir apskaidrība.
Steigties nav gudri.
Elpas savaldīšana rada sasprindzinājumu.
Iztērējot pārāk daudz spēka, rodas nogurums.
Tas nav Dao ceļš.
Kas ir pretrunā ar Dao, tas ilgi nepastāv.

56.

Tie, kas zina, nerunā.
Tie, kas runā, nezina.
Turi muti ciet.
Uzmani sajūtas.
Apvaldi asumu.
Vienkāršo dzīvi.
Nerādi savu gaišumu.
Esi kā zemes putekļi.
Tāda ir sākotnējā vienība.
Tam, kurš sasniedzis šo stāvokli,
Ir vienalga, draugs vai ienaidnieks,
Labs vai ļauns, gods vai negods.
Tāpēc tas ir cilvēka augstākais stāvoklis.

57.

Valdi pār tautu taisnīgi.
Karo, pārsteidzot pretinieku.
Kļūsti par visuma valdnieku bez piepūles.
Kā es to visu zinu?
Tieši tā!
Jo vairāk likumu un ierobežojumu,
Jo nabadzīgāki kļūst cilvēki.
Jo asāki ir ieroči,
Jo vairāk zemē nelaimju.
Jo vairāk cilvēkiem izdomas un gudrības,
Jo dīvainākas lietas notiek.
Jo vairāk priekšrakstu un aizliegumu,
Jo vairāk zagļu un laupītāju.
Tāpēc gudrais saka:
Es neiejaucos, un cilvēki kļūst labāki.
Es baudu mieru, un cilvēki kļūst godīgi.
Es neko nedaru, un cilvēki kļūst bagāti.
Es neko nevēlos, un cilvēki atgriežas pie labas un vienkāršas dzīves.

58.

Kad valsti pārvalda ar vieglu roku,
Ļaudis ir vienkārši.
Kad valsti pārvalda ar bardzību,
Ļaudis ir viltīgi.
Laime sakņojas ciešanās.
Ciešanas slēpjas zem laimes.
Kas zina, ko atnesīs nākotne?
Nav nekā godīga.
Godīgums kļūst par negodīgumu.
Labestība kļūst par buršanu.
Cilvēks ir noburts uz ilgu laiku.
Tāpēc gudrais ir ass, bet ne griezīgs.
Spics, bet ne caurdurošs.
Tiešs, bet ne neapvaldīts.
Mirdzošs, bet ne žilbinošs.

59.

Rūpējoties par citiem un kalpojot debesīm,
Nekas nevar mēroties ar savaldību.
Savaldība sākas ar atteikšanos no savām idejām.
Tā ir atkarīga no laika gaitā uzkrātā Tikuma.
Ja cilvēks ir sakrājis daudz Tikuma, tad nekas nav neiespējams.
Ja nekas nav neiespējams, tad nav robežu.
Ja cilvēks nepazīst robežu, viņš ir cienīgs būt par valdnieku.
Valdīšanas pamats ir ļoti noturīgs.
Dziļas saknes un stingrs balsts.
Ilgas dzīves un mūžīga redzējuma Dao.

60.

Pārvaldīt valsti ir kā cept mazu zivi.
Darbojies visumā ar Dao,
Un ļaunumam nebūs varas.
Lai gan ļaunums ir varens,
Tā vara netiks izmantota, lai kaitētu citiem.
Tas ne tikai nekaitēs,
Bet arī gudrais pats būs pasargāts.
Viņi viens otram nedara pāri,
Un Tikums katrā no tiem stiprina abus.

61.

Liela valsts ir kā zemiene.
Visuma satikšanās vieta,
Visuma māte.
Sievišķais uzvar vīrišķo ar nekustīgumu,
Viņa ir zema un nekustīga.
Ja liela valsts padodas mazākai,
Tā uzvar mazo.
Ja maza valsts padodas lielākai,
Tā uzvar lielo.
Tāpēc tiem, kas uzvar, jāprot dot ceļu.
Un viņi uzvar tāpēc, ka dod ceļu.
Lielai tautai vajag vairāk cilvēku.
Mazai valstij vajag kalpot.
Katra dabū to, ko vēlas.
Lielai tautai piedien padoties.

62.

Dao ir desmittūkstoš lietu avots.
Tas ir dārgums labam cilvēkam un patvērums sliktam.
Ar mīļiem vārdiem var nopirkt godu,
Ar labiem darbiem var panākt cieņu.
Ja cilvēks ir slikts, nevajag viņu pamest.
Tāpēc dienā, kad kronē imperatoru,
Vai ieceļ trīs valsts ministrus,
Nesūti viņiem nefrīta dāvanu un četrus zirgus.
Esi mierīgs un veltī tiem Dao.
Kāpēc visiem tik ļoti patīk Dao?
Vai tāpēc, ka tu atrodi, ko meklē, un saņem piedošanu, kad grēko?
Tādēļ tas ir lielākais dārgums visumā.

63.

Mācies nedarīšanu.
Strādā nestrādājot.
Nogaršo bezgaršīgo.
Palielini mazo, vairo nedaudzos.
Atalgo rūgtumu ar rūpēm.
Saskati vienkāršību sarežģītībā.
Sasniedz pilnību mazajās lietās.
Visumā grūtie darbi tiek padarīti, it kā tie būtu viegli.
Visuma lielie darbi sastāv no maziem darbiem.
Gudrais necenšas paveikt neko lielu.
Tā viņš kļūst dižens.
Viegli solījumi nav ticami.
Vieglprātīga attieksme noved pie lielām grūtībām.
Gudrais vienmēr nodarbojas ar grūtām lietām,
Tāpēc viņam nekad nav grūti.

64.

Mieru ir viegli saglabāt,
No nelaimes ir viegli izvairīties, pirms tā ir sākusies.
Trauslo ir viegli saplēst,
Sīko ir viegli izbārstīt.
Ķeries klāt, pirms kaut kas ir noticis.
Saved kārtībā, pirms ir radies sajukums.
Koks, kas grūti aptverams abām rokām, sāk augt no maza asna.
Deviņus stāvus augsta terase sākas ar zemes kaudzi.
Tūkstoš jūdžu garš ceļojums sākas zem tavām kājām.
Tas, kurš darbojas, iet prom no sava mērķa.
Tas, kurš satver, pazaudē.
Gudrais nedarbojas, tāpēc netiek uzvarēts.
Viņš nesatver, tāpēc nepazaudē.
Neveiksme parasti piemeklē tad, kad panākumi jau ir gandrīz sasniegti.
Tāpēc esi tikpat rūpīgs beigās, kāds biji sākumā.
Tad neveiksmes nebūs.
Tāpēc gudrais cenšas atbrīvoties no vēlmēm.
Nekrāj dārgumus.
Mācās neturēties pie idejām.
Atdod cilvēkiem to, ko viņi pazaudējuši.
Palīdz desmittūkstoš lietām atrast savu dabu.
Un atturas no darbības.

65.

Iesākumā tie, kas zināja Dao, necentās mācīt citus,
Un turēja Dao noslēpumā.
Kāpēc valdīt ir tik grūti?
Tāpēc, ka cilvēki ir izmanīgi.
Tie valdnieki, kas cenšas būt izmanīgi,
Krāpj valsti.
Tie, kas valda bez izmanības,
Ir svētība zemei.
Tās ir divas iespējas.
To saprašana ir Sākotnējais Tikums.
Sākotnējais Tikums ir dziļš un tālejošs.
Tas visu ved atpakaļ
Uz diženo vienību.

66.

Kāpēc jūra ir simts upju valdniece?
Tā atrodas zemāk.
Tāpēc jūra ir simts upju valdniece.
Ja gudrais grib vadīt cilvēkus, viņam pazemīgi jākalpo tiem.
Lai vadītu, viņam jāseko tiem.
Ja gudrais tā valdīs, cilvēki nejutīsies apspiesti.
Kad viņš stāvēs to priekšā, tie būs pasargāti no ļauna.
Visa pasaule viņu atbalstīs, un neviens no viņa nepagurs.
Viņš nemērojas spēkiem ar citiem,
Tāpēc citi nemērojas ar viņu.

67.

Visi šajā pasaulē saka, ka mans Dao ir dižens un nesalīdzināms.
Tas ir dižens, tāpēc liekas atšķirīgs.
Ja tas nebūtu atšķirīgs, tad jau sen būtu izgaisis.
Man ir trīs dārgumi, kurus es turu un loloju.
Pirmais ir žēlsirdība, otrais ir taupība,
Trešais ir uzdrīkstēšanās nebūt priekšā citiem.
Žēlsirdība ir pamats drosmei, taupība ir pamats devībai, pazemība ir pamats vadīšanai.
Tagad cilvēki aizmirst par žēlsirdību, bet cenšas būt drosmīgi,
Atmet taupību, bet cenšas būt devīgi,
Netic pazemībai, bet vienmēr cenšas būt pirmie.
Tā ir droša nāve.
Žēlastība nes uzvaru kaujā un spēku aizsardzībā.
Caur to debesis pestī un sargā.

68.

Labs karavīrs nav vardarbīgs.
Labs kaujinieks nav dusmīgs.
Labs uzvarētājs nav atriebīgs.
Labs darba devējs ir pazemīgs.
To sauc par necīnīšanās tikumu.
To sauc par spēju apieties ar cilvēkiem.
Kopš seniem laikiem to sauc par augstāko vienību ar debesīm.

69.

Kareivjiem ir paruna:
Labāk neizdarīšu pirmo gājienu, bet būšu otrais.
Labāk nevis iešu uz priekšu sprīdi, bet atkāpšos soli.
To sauc par maršēšanu bez kustības,
Par piedurkņu atrotīšanu, neparādot roku,
Par ienaidnieka sagūstīšanu bez uzbrukuma,
Par apbruņotību bez ieročiem.
Vislielākās briesmas ir ienaidnieka nenovērtēšana.
Nenovērtējot ienaidnieku, es gandrīz vai zaudēju to, kas man dārgs.
Kad sākas kauja,
Uzvar tas, kurš izskatās vājāks.

70.

Manus vārdus ir viegli saprast un viegli tiem sekot,
Tomēr neviens šajā pasaulē tos nesaprot un tiem neseko.
Mani vārdi ir seni,
Mani darbi ir kārtīgi.
Cilvēki tos nesaprot, viņi neko nezina par mani.
To, kuri zina mani, ir maz.
Tie, kas savtīgi izmanto mani, tiek godāti.
Tāpēc gudrais valkā raupjas drēbes un nēsā dārgakmeni savā sirdī.

71.

Zināt nezināšanu ir spēks.
Nelikties zinis par zināšanām ir slimība.
Ja cilvēkam ir apnikusi slimība, tad viņš nav slims.
Gudrais nav slims, jo viņam ir apnikusi slimība.
Tāpēc viņš nav slims.

72.

Ja cilvēkos nav godbijības, notiek nelaimes.
Neielauzies viņu mājās.
Nebiksti viņus darbā.
Ja tu neiejauksies, viņi tevi neievēros.
Tāpēc gudrais pazīst sevi, bet neizrādās.
Ciena sevi, bet nav uzpūtīgs.
Palaiž to, un izvēlas šo.

73.

Drošsirdīgs un kaislīgs cilvēks vai nu nogalinās, vai tiks nogalināts.
Drošsirdīgs un mierīgs cilvēks vienmēr saglabās dzīvību.
Kurš no abiem ir labs un kurš ir ļauns?
Ir lietas, kas debesīm nepatīk. Kas zina, kādēļ?
Pat gudrajam tas nav skaidrs.
Debesu Dao necīnās, tomēr uzvar.
Tas nerunā, tomēr saņem atbildi.
Tas nelūdz, tomēr tiek apgādāts ar visu nepieciešamo.
Tas šķiet, ir bez mērķa, tomēr sasniedz, ko vēlas.
Debesu tīkli ir plaši.
Rupji, tomēr nekas tiem neizslīd cauri.

74.

Ja cilvēki nebaidītos mirt,
Nebūtu jēgas viņiem draudēt ar nāvi.
Ja cilvēki dzīvo mūžīgās bailēs no nāves,
Un par likuma pārkāpšanu saņem nāvessodu,
Tad kurš gan uzdrīkstēsies pārkāpt likumu?
Valstī vienmēr ir bende.
Ja tu mēģināsi darīt viņa darbu,
Tas būs tāpat kā tēlot galdniekmeistaru.
Ja cirtīsi koku kā galdniekmeistars, tu iecirtīsi sev rokā.

75.

Kādēļ ļaudis cieš badu?
Jo valdnieki pārāk daudz apēd nodokļos.
Tādēļ ļaudis cieš badu.
Kādēļ ļaudīm tik vienaldzīga nāve?
Jo valdnieki pārāk daudz prasa no dzīves.
Tādēļ ļaudīm tik vienaldzīga nāve.
Ja ir grūti izdzīvot, tad dzīve nešķiet diezko vērtīga.

76.

Cilvēks piedzimst maigs un vājš,
Nomirst ciets un stīvs.
Zaļie asni ir vārīgi un sulas pilni,
Nomirstot tie ir sakaltuši un sausi.
Tādējādi cietais un nelokāmais ir nāves māceklis,
Maigais un padevīgais ir dzīvības māceklis.
Karaspēks, kas neprot pielāgoties, nekad neuzvar.
Koks, kas ir nelokāms, viegli lūzt.
Cietie un stiprie kritīs.
Maigie un vājie uzveiks.

77.

Debesu Dao ir kā loka uzvilkšana.
Augstais kļūst zemāks, zemais paceļas.
Ja stiegra ir par garu, to saīsina.
Ja par īsu, tad pagarina.
Debesu Dao ir ņemt no tiem, kam ir par daudz, un dot tiem, kam nepietiek.
Cilvēks dara otrādi.
Viņš ņem no tiem, kam ir par maz, lai dotu tiem, kam ir par daudz.
Kurš cilvēks, kam ir daudz, dod to visu pasaulei?
Tikai Dao cilvēks.
Tāpēc gudrais darbojas un nemeklē atzinību.
Viņš sasniedz vajadzīgo un nepieķeras tam.
Viņš neizrāda savas zināšanas.

78.

Pasaulē nav nekā maigāka un padevīgāka par ūdeni.
Tomēr tas ir vislabākais, lai uzbruktu cietajam un stiprajam.
Tam nav līdzīgu.
Vājais var uzveikt stipro,
Lokanais var uzveikt stingro.
Visa pasaule to zina,
Bet neviens neizmanto.
Tāpēc gudrais saka:
Tas, kurš spēj pieņemt ļaužu pazemojumus, ir cienīgs valdīt pār ļaudīm.
Tas, kurš uzņemas valsts nelaimes, ir cienīgs būt visuma valdnieks.
Patiesība bieži vien ir pārsteidzoša.

79.

Pēc asa strīda paliek rūgtums.
Ko tur var darīt?
Tāpēc gudrais dara to, ko solījis,
Bet nepieprasa samaksu.
Cilvēks ar Tikumu padara savu darbu.
Cilvēks bez Tikuma liek citiem izpildīt viņu pienākumus.
Debesu Dao ir vienāds pret visiem.
Tas vienmēr ir kopā ar labajiem.

80.

Mazā valstī ir mazāk cilvēku.
Lai gan ierīces var strādāt desmit un simts reižu ātrāk par cilvēku, tās nav vajadzīgas.
Cilvēki bīstas nāves un tālu neceļo.
Viņiem ir laivas un rati, bet neviens tos nelieto.
Viņiem ir bruņas un ieroči, bet neviens tos neizrāda.
Ērtāk ir nevis rakstīt, bet iesiet auklā mezglus.
Ēdiens ir vienkāršs un labs; apģērbi ir jauki un parasti; mājokļi ir droši.
Visi ir laimīgi tā, kā dzīvo.
Lai gan viņu mājas ir pavisam tuvu kaimiņu mājām,
Un pāri ceļam skan gaiļu dziedāšana un suņu rejas,
Viņi, novecojot un nomirstot, viens no otra aiziet mierā.

81.

Patiesi vārdi nav skaisti.
Skaisti vārdi nav patiesi.
Labi ļaudis nestrīdas.
Tie, kas strīdas, nav labi.
Tie, kas zina, nav mācīti.
Tie, kas ir mācīti, nezina.
Gudrais necenšas sakrāt mantu.
Jo vairāk viņš palīdz citiem, jo vairāk ir viņam.
Jo vairāk viņš dod citiem, jo lielāka ir viņa bagātība.
Debesu Dao ir ass, bet nenodara ļaunu.
Gudrā Dao ir darbs bez piepūles.

1 comment:

  1. Drukātā veidā pieejams http://www.blurb.com/b/5124599-dao-de-dzin

    ReplyDelete

Note: Only a member of this blog may post a comment.